|
Igaunejis Republika (igauņu: Eesti Vabariik) irā vaļsteiba Pūstumu Europā pi Baļtejis jiurys. Vaļsteiba tur rūbežu ar Latveju dīnavydūs (343 km) i Krīveju reitūs (338 km). Baļtejis jiura skoloj Igaunejis molys vokorūs, pūstumūs Suomu leics, a dīnavydvokorūs — Reigys leics. Vaļsteibys 45 226 km² pluotā dzeivoj tik 1,31 milijoni dzeivuotuoju, ite vīns nu vysuzamuokūs bīzeibys ruodejumu Europā. Igauneja irā demokratiska parlamentariska republika, padaleita pīcpadsmit apleiciņūs. Igaunejis golvysmīsts i leluokais mīsts irā Talins.
Igauni vīna nu Baļtejis suomu tautu, kura etniskai radneiga suomu, līvu, votu i cytom tautom. Viesturiskai i kulturiskai igauņu zeme sasīta ar Švedeju, Daneju, Suomeju i Latveju. Igauņu volūda pīdar Suomugru volūdu saimei, jei leidzeiga suomu volūdai i tuoleimai leidzeiga vengru volūdai, tok natur radneibys ar latgaļu ci latvīšu volūdu. Igauņu, suomu, vengru i maltīšu volūdys vīneiguos vaļsteibys volūdys Europys Savīneibā, kurys napīdar pi Indoeuropīšu volūdu saimys.
Igauneja paslūdynova sovu napavaļdeibu 1918 gods pebraļa 24 dīnā, tok piec parvareigys daškieršonys PSRS, napavaļdeiba atjaunynuota 1991 gods augusta 20 dīnā. Nu 2004 gods maja 1 dīnys Igauneja irā Europys Savīneibys i nu 2004 gods marta 29 dīnys — NATO dalinīkvaļsteiba.
|
Cyti projekti
Baltu volūdu Vikipedejis
