2019. gads
- Šis raksts ir par 2019. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 2019. gads Latvijā.
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija | |
Laikapstākļi Latvijā | |
Sports | |
Kino | |
Kosmonautika |
Gregora kalendārs | 2019 MMXIX |
Ab urbe condita | 2772 |
Armēņu kalendārs | 1468 ԹՎ ՌՆԿԸ |
Asīriešu kalendārs | 6769 |
Bahāju kalendārs | 175—176 |
Bengāliešu kalendārs | 1426 |
Berberu kalendārs | 2969 |
Budistu kalendārs | 2563 |
Birmiešu kalendārs | 1381 |
Bizantiešu kalendārs | 7527—7528 |
Ķīniešu kalendārs | 戊戌年 (Zemes suns) 4715 vai 4655 — līdz — 己亥年 (Zemes cūka) 4716 vai 4656 |
Koptu kalendārs | 1735—1736 |
Etiopu kalendārs | 2011—2012 |
Ebreju kalendārs | 5779—5780 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 2075—2076 |
- Shaka Samvat | 1941—1942 |
- Kali Juga | 5120—5121 |
Holocēna kalendārs | 12019 |
Igbo kalendārs | 1019—1020 |
Irānas kalendārs | 1397—1398 |
Islāma kalendārs | 1440—1441 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4352 |
UNIX laiks | 1546300800—1577836799 |
2019. gads (MMXIX) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā. Tas ir 19. gads mūsu ēras 3. tūkstošgadē, kā arī 19. gads 21. gadsimtā. Tāpat tas ir 10. un pēdējais gads 2010. gadu desmitgadē.
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. janvāris:
- visi autordarbi, kas radīti 1923. gadā, ASV kļuva brīvi izmantojami.
- Starptautiskā Vingrošanas federācija piešķīra parkūram oficiālu sporta disciplīnas statusu.[1]
- Katara izstājas no OPEC.
- ASV un Izraēla izstājas no UNESCO.[2]
- par Brazīlijas prezidentu kļuva Žairs Bolsonaru.
- Austrijā oficiāli tika legalizētas viendzimuma laulības.
- Par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Rumānija.
- par Eiropas kultūras galvaspilsētām kļuva Matēra (Itālija) un Plovdiva (Bulgārija).
- 2. janvāris — dzelzceļa satiksmes incidentā uz Lielā Belta tilta gājuši bojā 8 cilvēki un vēl 16 ievainoti.
- 3. janvāris:
- pirmo reizi uz Mēness Zemei pretējās puses veiksmīgi nosēdās Ķīnas bezpilota aparāts "Chang'e 4".[3]
- par ASV Kongresa Pārstāvju palāta spīkeri ievēlēta Nensija Pelosi.[4]
- 4. janvāris — Polijas pilsētā Košalinā "izlaušanās istabu" (escape room) spēles laikā, ugunsgrēkā gāja bojā piecas 15 gadu vecas meitenes.
- 5. janvāris:
- Konstantinopoles ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I, parakstīja dekrētu, kas oficiāli atzina un nodibināja jaunizveidoto Ukrainas Pareizticīgo baznīcu un piešķīra tai pašpārvaldi (autokefāli).[5]
- Huans Guaido tika ievēlēts par Venecuēlas Nacionālās asamblejas prezidentu.
- Kevins Svīnijs paziņoja par atkāpšanos no ASV Aizsardzības departamenta administrācijas vadītāja amata.[6]
- 6. janvāris:
- Afganistānā sabrūkot zelta raktuvēm bojā gāja vismaz 30 cilvēki.[7]
- Malaizijas karalis Muhammads paziņoja par atkāpšanos no troņa.[8]
- 7. janvāris — Gabonā notika neveiksmīgs valsts apvērsums.[9]
- 11. janvāris — Huans Gvaido ievēlēts par pagaidu Venecuēlas prezidentu.
- 13. janvāris — labdarības pasākuma laikā tika nodurts Gdaņskas mērs Pavels Adamovičs.[10]
- 14. janvāris:
- netālu no Fathas gaisa bāzes avarēja Saha Airlines lidmašīna. Bojā gāja 16 cilvēki.
- par Ķīnas Republikas premjerministru ievēlēts Su Cenčans.
- 24. janvāris — par Kongo Demokrātiskās Republikas prezidentu kļuva Fēlikss Cisekedi.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. februāris — pāvests Francisks ieradās vizītē Apvienotajos Arābu Emirātos, kas bija pirmā reize, kad katoļu baznīcas galva apmeklēja Arābijas pussalu.[11]
- 12. februāris — Maķedonijas Republikas nosaukums oficiāli tika mainīts uz Ziemeļmaķedonijas Republika.
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. marts — Jaunzēlandes pilsētā Kraistčērčā apšaudēs divās mošejās tika nogalināti vismaz 50 cilvēki, vēl 40 guva savainojumus.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 10. aprīlis — Event Horizon Telescope projekta zinātnieki paziņoja, ka uzņēmuši pirmo melnā cauruma, kas atrodas M87 galaktikas centrā, attēlu.[12][13]
- 11. aprīlis:
- pēc septiņiem pavadītiem gadiem Ekvadoras vēstniecībā Londonā tika arestēts WikiLeaks līdzdibinātājs Džūljans Asānžs.[14][15]
- Sudānā notika valsts apvērsums, armijai pārņemot kontroli un gāžot 30 gadus valdījušo prezidentu Omāru el Bešīru.[16]
- 15. aprīlis — Parīzes Dievmātes katedrālē izcēlās ugunsgrēks, kas radīja ievērojamus postījumus.
- 21. aprīlis — Volodimirs Zelenskis tika ievēlēts par Ukrainas prezidentu vēlēšanu otrajā kārtā.
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 23. — 26. maijs — notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas.
- 5. maijs — Ziemeļmaķedonijas prezidenta vēlēšanās uzvarēja Stevo Pendarovskis.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. jūnijs — Moldovas premjerministra amatā tika ievēlēta Maija Sandu, nomainot Pavelu Filipu.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūlijs:
- Panamas prezidenta amatā stājās Laurentino Kortiso, nomainot Huanu Karlosu Varelu.
- par Eiropas Savienības prezidējošo valsti kļuva Somija.
- 8. jūlijs — Latvijas Valsts prezidenta amatā stājās Egils Levits, nomainot Raimondu Vējoni.
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 23. augusts — par Ukrainas premjerministru kļuva Oleksijs Hončaruks, nomainot Volodimiru Groismanu.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 14. septembris — Saūda Arābijas naftas ieguves uzņēmuma Saudi Aramco diviem objektiem uzbruka bezpilota lidaparāti; atbildību par uzbrukumu uzņēmās hutiešu nemiernieki.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. oktobris:
- uzbrucējs Parīzes policijas galvenajā mītnē nogalināja četrus policistus.
- viesuļvētrā Dienvidkorejā gājuši bojā vismaz deviņi cilvēki.
- Taivānā pēc tilta sabrukšanas atrada sešus bojāgājušos.
- ASV plānoja noteikt muitas tarifus Eiropas Savienības ražojumiem pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas lēmuma par Airbus.
- 4. oktobris:
- Apvienotās Karalistes premjerministrs Boriss Džonsons akceptēja, ka viņam var nākties lūgt atlikt Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības.
- tika ziņots, ka nekas neliecina, ka Parīzes policijas mītnē uzbrukumu sarīkojošais darbinieks būtu bijis ekstrēmists.
- par sadarbību ar Krievijas specdienestiem bijušajam Igaunijas Drošības policijas darbiniekam piesprieda piecu gadu cietumsodu.
- jaunie vides aktīvisti sāka plānot vēl vienu vispasaules streiku 29. novembrī.
- Honkongā aizliedza protestētājiem aizsegt sejas.
- Spānija paziņoja, ka ar 300 miljoniem eiro grib palīdzēt tūrisma nozarei pārvarēt Thomas Cook bankrota sekas.
- 5. oktobris:
- Irākas protestos bojāgājušo skaits pieauga līdz 100 cilvēkiem.
- ASV Pārstāvju palāta pieprasīja Baltā nama dokumentus impīčmenta izmeklēšanai.
- Honkongā apturēja dzelzceļa satiksmi pēc vardarbīgām sadursmēm starp protestētājiem un policistiem.
- Taliban pārstāvji Pakistānā tikās ar ASV miera sūtni.
- PayPal atsauca savu dalību Facebook kriptovalūtas veidošanā.
- Vācija paziņoja, ka cīņai ar klimata pārmaiņām plāno celt nodokli lidojumiem.
- The Beatles albums Abbey Road 50 gadu pēc debijas atgriezās britu albumu topa pirmajā vietā.
- 6. oktobris:
- Kijivā tūkstošiem cilvēku protestēja pret plānu noteikt īpašu statusu Donbasam.
- Honkongas ielās izgāja desmitiem tūkstoši protestētāju maskās.
- Portugālē notika parlamenta vēlēšanas.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. novembris — Moldovas premjerministra amatā tika ievēlēts Jons Kiku, nomainot Maiju Sandu.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. maijs — Ārčijs Mauntbatens-Vindzors (Archie Mountbatten-Windsor), Saseksas hercogu pāra prinča Harija un viņa sievas Meganas pirmais bērns
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. janvāris — Bobs Einšteins (Bob Einstein), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā)
- 5. janvāris — Dragoslavs Šekularacs (Драгослав Шекуларац), serbu futbolists un treneris (dzimis 1937. gadā)
- 11. janvāris — Maikls Etīe (Michael Atiyah), britu matemātiķis (dzimis 1929. gadā)
- 14. janvāris — Pavels Adamovičs (Paweł Adamowicz), poļu politiķis (dzimis 1965. gadā)
- 15. janvāris — Kerola Čenninga (Carol Channing), ASV aktrise (dzimusi 1921. gadā)
- 26. janvāris — Mišels Legrāns (Michel Legrand), franču komponists (dzimis 1932. gadā)
- 21. janvāris — Emiliano Sala (Emiliano Sala), Argentīnas futbolists (dzimis 1990. gadā)
- 29. janvāris — Džeimss Ingrams (James Ingram), ASV mūziķis (dzimis 1952. gadā)
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. februāris — Klaivs Sfits (Clive Swift), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā)
- 4. februāris — Mati Nikenens (Matti Nykänen), somu tramplīnlēcējs (dzimis 1963. gadā)
- 6. februāris — Manfrēds Eigens (Manfred Eigen), vācu ķīmiķis (dzimis 1927. gadā)
- 7. februāris:
- Alberts Finijs (Albert Finney), angļu aktieris (dzimis 1936. gadā)
- Jans Oļševskis (Jan Olszewski), poļu politiķis (dzimis 1930. gadā)
- 12. februāris — Gordons Benkss (Gordon Banks), angļu futbolists (dzimis 1937. gadā)
- 15. februāris — Bruno Gancs (Bruno Ganz), Šveices aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 19. februāris — Kārlis Lāgerfelds (Karl Lagerfeld), vācu modes dizaineris (dzimis 1933. gadā)
- 21. februāris — Stenlijs Donens (Stanley Donen), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1924. gadā)
- 23. februāris — Ketrīna Helmonda (Katherine Helmond), ASV aktrise un režisore (dzimusi 1929. gadā)
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. marts — Žoress Alfjorovs (Жорес Алфёров), PSRS fiziķis (dzimis 1930. gadā)
- 4. marts:
- Kīts Flints (Keith Flint), angļu mūziķis (dzimis 1969. gadā)
- Klauss Kinkels (Klaus Kinkel), vācu politiķis (dzimis 1936. gadā)
- Lūks Perijs (Luke Perry), ASV aktieris (dzimis 1966. gadā)
- 9. marts — Vladimirs Etušs (Владимир Этуш), ebreju izcelsmes PSRS aktieris (dzimis 1922. gadā)
- 14. marts — Čārlijs Vaitings (Charlie Whiting), angļu autosporta funkcionārs, F1 sacīkšu direktors (dzimis 1952. gadā)
- 27. marts — Valērijs Bikovskis (Валерий Быковский), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
- 29. marts — Anjēze Varda (Agnès Varda), franču kinorežisore, scenāriste, producente un fotogrāfe (dzimusi 1928. gadā)
- 30. marts — Taņa Malleta (Tania Mallet), angļu modele un aktrise (dzimusi 1941. gadā)
- 31. marts — Nipsijs Hasls (Nipsey Hussle), ASV reperis (dzimis 1985. gadā)
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. aprīlis — Georgijs Danelija (Георгий Данелия), gruzīnu PSRS, Krievijas kinorežisors un scenārists (dzimis 1930. gadā)
- 5. aprīlis — Sidnijs Breners (Sydney Brenner), Dienvidāfrikas biologs (dzimis 1927. gadā)
- 6. aprīlis — Deivids Tauless (David Thouless), britu fiziķis (dzimis 1934. gadā)
- 7. aprīlis — Maija Līsija Neilore (Mya-Lecia Naylor), britu aktrise, dziedātāja un fotomodele (dzimusi 2001. gadā)
- 14. aprīlis — Bibi Andešone (Bibi Andersson), zviedru aktrise (dzimusi 1935. gadā)
- 15. aprīlis — Ouens Geriots (Owen Garriott), ASV kosmonauts (dzimis 1930. gadā)
- 21. aprīlis — Hannelore Elsnere (Hannelore Elsner), vācu aktrise (dzimusi 1942. gadā)
- 23. aprīlis — Žans, Luksemburgas lielhercogs (dzimis 1921. gadā)
- 25. aprīlis — Džons Havličeks (John Havlicek), ASV basketbolists (dzimis 1940. gadā)
- 28. aprīlis — Ričards Lugars (Richard Lugar), ASV politiķis (dzimis 1932. gadā)
- 29. aprīlis — Džons Singltons (John Singleton), ASV kinorežisors (dzimis 1968. gadā)
- 30. aprīlis — Pīters Mejhevs (Peter Mayhew), angļu ASV aktieris (dzimis 1944. gadā)
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. maijs — Sprents Dabvido (Sprent Dabwido), Nauru prezidents (dzimis 1972. gadā)
- 11. maijs — Pegija Liptone (Peggy Lipton), ASV aktrise, modele un dziedātāja (dzimusi 1946. gadā)
- 13. maijs — Dorisa Deja (Doris Day), ASV aktrise, dziedātāja un dzīvnieku tiesību aizstāve (dzimusi 1922. gadā)
- 14. maijs — Tims Konvejs (Thomas Conway), ASV komiķis un aktieris (dzimis 1933. gadā)
- 15. maijs — Bei Juimins (I. M. Pei, 貝聿銘), ķīniešu ASV arhitekts (dzimis 1917. gadā)
- 16. maijs:
- Bobs Hoks (Bob Hawke), Austrālijas premjerministrs (dzimis 1929. gadā)
- Ešlija Masaro (Ashley Massaro), ASV cīkstone un modele (dzimusi 1979. gadā)
- 20. maijs — Nikijs Lauda (Niki Lauda), Austrijas autosportists un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)
- 24. maijs — Marijs Gells-Manns (Murray Gell-Mann), ASV fiziķis (dzimis 1929. gadā)
- 28. maijs — Apolo Nsibambi (Apolo Nsibambi), Ugandas politiķis, premjerministrs
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. jūnijs — Hosē Antonio Rejess (José Antonio Reyes), spāņu futbolists (dzimis 1983. gadā)
- 2. jūnijs — Valters Lībke (Walter Lübcke), vācu politiķis (dzimis 1953. gadā)
- 4. jūnijs — Lennarts Jūhansons (Lennart Johansson), zviedru sporta funkcionārs, UEFA prezidents (dzimis 1929. gadā)
- 15. jūnijs — Franko Dzefirelli (Franco Zeffirelli), Itālijas režisors un kinoproducents (dzimis 1923. gadā)
- 17. jūnijs — Muhammads Mursī (محمد محمد مرسى عيسى العياط), Ēģiptes prezidents (dzimis 1951. gadā)
- 22. jūnijs — Seare Mekonens (ሰዐረ መኮንን), Etiopijas virsnieks (dzimis 1954. gadā)
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. jūlijs:
- Kamerons Boiss (Cameron Boyce), ASV aktieris (dzimis 1999. gadā)
- Žuans Žilbertu (João Gilberto), Brazīlijas mūziķis (dzimis 1931. gadā)
- 9. jūlijs:
- Fernando de la Rua (Fernando de la Rúa), Argentīnas prezidents (dzimis 1937. gadā)
- Rips Torns (Rip Torn), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā)
- Ross Pero (Ross Perot), ASV uzņēmējs, politiķis, filantrops (dzimis 1930. gadā)
- 18. jūlijs:
- Jukija Amano, ANO Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektors (dzimis 1947. gadā)
- 19. jūlijs:
- Ritgers Hauers (Rutger Hauer), nīderlandiešu aktieris (dzimis 1944. gadā)
- Sezars Pelli (César Pelli), Argentīnas izcelsmes ASV arhitekts (dzimis 1926. gadā)
- 25. jūlijs — Bādžī Kāids es Sibsī (محمد الباجي قائد السبسي), Tunisijas prezidents (dzimis 1926. gadā)
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. augusts — Nuons Čea (នួន ជា), Kambodžas politiķis, Sarkano khmeru ideologs (dzimis 1926. gadā)
- 5. augusts — Tonija Morisone (Toni Morrison), ASV rakstniece (dzimusi 1931. gadā)
- 10. augusts — Džefrijs Epšteins (Jeffrey Epstein), ASV finansists, filantrops un seksuālais noziedznieks (dzimis 1953. gadā)
- 16. augusts:
- Feliče Džimondi (Felice Gimondi), itāļu riteņbraucējs (dzimis 1942. gadā)
- Kristīna, Nīderlandes princese (Christina der Nederlanden), Nīderlandes karaliskās ģimenes locekle (dzimusi 1947. gadā)
- Pīters Fonda (Peter Fonda), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā)
- 23. augusts — Deivids Kohs (David Koch), ASV uzņēmējs un filantrops (dzimis 1940. gadā)
- 31. augusts — Antuāns Ibērs (Anthoine Hubert), franču autosportists (dzimis 1996. gadā)
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 3. septembris
- Halvars Hanevolls (Halvard Hanevold), norvēģu biatlonists (dzimis 1969. gadā)
- Peters Lindbergs (Peter Lindbergh), vācu modes fotogrāfs un režisors (dzimis 1944. gadā)
- 6. septembris — Roberts Mugabe (Robert Mugabe), Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā)
- 10. septembris — Alberts Razins (Альберт Разин), udmurtu valodas un kultūras aktīvists (dzimis 1940. gadā)
- 11. septembris — Baharudins Jusufs Habibi (Bacharuddin Jusuf Habibie), Indonēzijas prezidents (dzimis 1936. gadā)
- 15. septembris — Riks Okaseks (Ric Ocasek), ASV mūziķis (dzimis 1944. gadā)
- 17. septembris — Džesika Džeimsa (Jessica Jaymes), ASV pornoaktrise (dzimusi 1979. gadā)
- 18. septembris — Imata Kabua (Imata Kabua), Māršalu salu prezidents (dzimis 1943. gadā)
- 19. septembris — Zīna el Abidīns Ben Alī (زين العابدين بن علي), Tunisijas prezidents (dzimis 1936. gadā)
- 21. septembris
- Zigmunds Jēns (Sigmund Jähn), VDR kosmonauts (dzimis 1937. gadā)
- Sids Heigs (Sid Haig), ASV aktieris (dzimis 1939. gadā)
- 26. septembris:
- Žaks Širaks (Jacques Chirac), Francijas prezidents (dzimis 1932. gadā)
- Genādijs Manakovs (Геннадий Манаков), Krievijas kosmonauts (dzimis 1950. gadā)
- 28. septembris — Marks Zaharovs (Марк Захаров), PSRS, Krievijas teātra un kino režisors, scenārists (dzimis 1933. gadā)
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. oktobris — Karels Gots (Karel Gott), čehu mūziķis (dzimis 1939. gadā)
- 2. oktobris — Gija Kančeli (გია ყანჩელი), gruzīnu komoponists (dzimis 1935. gadā)
- 4. oktobris — Daiena Kerola (Diahann Carroll), ASV aktrise un dziedātāja (dzimusi 1935. gadā)
- 6. oktobris — Džindžers Beikers (Ginger Baker), angļu mūziķis (dzimis 1939. gadā)
- 11. oktobris:
- Roberts Forsters (Robert Forster), ASV aktieris (dzimis 1941. gadā)
- Aleksejs Ļeonovs (Алексей Леонов), PSRS kosmonauts (dzimis 1934. gadā)
- 22. oktobris — Marieke Vervorta (Marieke Vervoort), Beļģijas paraolimpiskā sportiste (dzimusi 1979. gadā)
- 26. oktobris — Abū Bakri al Bagdādi (أبو بكر البغدادي), Irākas un Sīrijas terorists, Islāma valsts līderis (dzimis 1971. gadā)
- 27. oktobris — Vladimirs Bukovskis (Владимир Буковский), krievu rakstnieks un disidents (dzimis 1942. gadā)
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 29. oktobris — Jasuhiro Nakasone (Yasuhiro Nakasone), Japānas premjerministrs (dzimis 1918. gadā)
- 30. oktobris — Mariss Jansons, latviešu diriģents (dzimis 1943. gadā)
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. decembris — Mutaibs bin Abdulazizs Al Saūds (متعب بن عبد العزيز آل سعود), Saūda Arābijas karaliskās ģimenes loceklis (dzimis 1928. vai 1931. gadā)
- 8. decembris — Juice WRLD, ASV reperis (dzimis 1998. gadā)
- 9. decembris — Maria Frēdriksone (Marie Fredriksson), zviedru mūziķe (dzimusi 1958. gadā)
- 10. decembris — Jurijs Lužkovs (Юрий Лужков), krievu politiķis (dzimis 1936. gadā)
- 14. decembris — Anna Karina (Anna Karina), dāņu aktrise (dzimusi 1940. gadā)
- 21. decembris — Mārtins Pīterss (Martin Peters), angļu futbolists un treneris (dzimis 1943. gadā)
- 26. decembris — Sjū Laiona (Sue Lyon), ASV aktrise (dzimusi 1946. gadā)
Kalendārs[labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: 2019 |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Parkūrs iegūst oficiālas vingrošanas sporta veida disciplīnas statusu».
- ↑ «Izraēla un ASV oficiāli izstājušās no UNESCO».
- ↑ «'Chang'e-4': pirmo reizi uz Mēness tumšās puses nosēdināts pašgājējs».
- ↑ «Jaunā Trampa pretinieku līdere Kapitolijā – Nensija Pelosi».
- ↑ «Ukraine Orthodox Church granted independence from Russian Church». BBC. 2019. gada 5. janvāris. Skatīts: 2019. gada 8. janvāris.
- ↑ «Pentagona administrācijas vadītājs atkāpjas no amata».
- ↑ «GAfganistānā iebrūkot zelta ieguves šahtai, 35 bojāgājušie».
- ↑ «Malaizijas karalis atsakās no troņa».
- ↑ «Gabonā izgāzies apvērsuma mēģinājums: sazvērnieki arestēti».
- ↑ «Labdarības pasākumā nogalināts Gdaņskas mērs».
- ↑ «Pāvests pirmo reizi apmeklēs Arābijas pussalu». lsm.lv. 2019. gada 3. februārī. Skatīts: 2019. gada 12. februārī.
- ↑ «Astronomers capture first image of a black hole». EurekAlert!. 2019. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 10. aprīlis.
- ↑ «First ever black hole image released». BBC News. 2019. gada 10. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 10. aprīlis.
- ↑ «Julian Assange: Wikileaks co-founder arrested in London». BBC News. 2019. gada 11. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 11. aprīlis.
- ↑ «Julian Assange arrested at Ecuadorian embassy». The Guardian. 2019. gada 11. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 11. aprīlis.
- ↑ «Sudan military says it has seized power». BBC News. 2019. gada 11. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 11. aprīlis.