Sevilja
| Sevilja | |||
|---|---|---|---|
| Pilsēta | |||
| Sevilla | |||
 | |||
| |||
  Sevilja | |||
| Koordinātas: 37°22′38″N 5°59′13″W / 37.37722°N 5.98694°WKoordinātas: 37°22′38″N 5°59′13″W / 37.37722°N 5.98694°W | |||
| Valsts |
 Spānija | ||
| Autonomais apgabals | Andalūzija | ||
| Province | Seviljas province | ||
| Dibināta | 8.—10. gs.p.m.ē. | ||
| Platība | |||
| • Pilsēta | 140 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2020)[1] | |||
| • Pilsēta | 691 395 | ||
| • blīvums | 4 932,6/km² | ||
| • urbānā teritorija | 1 107 000 | ||
| • aglomerācija | 1 519 639 | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| Pasta indekss | 41001-41080 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Sevilja Vikikrātuvē | |||
Sevilja[2][3][4] jeb Seviļa[5][4] (spāņu: Sevilla) ir pilsēta Spānijas dienvidos, Gvadalkiviras upes krastos. Spānijas dienvidu kultūras, mākslas un finanšu centrs. Andalūzijas un Seviljas provinces galvaspilsēta.
Seviljā 1881. gadā konstatēja Eiropas gaisa temperatūras maksimumu +50 grādu pēc Celsija.
Sevilja slavena ar flamenko mūziku, saldumiem (polvorones, mantecados, pestiños, Roscos fritos, magdalenas, yemas de San Leandro, Tortas de Aceite) un Svētās nedēļas svētku procesijām.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Romiešu laikā šeit bija viens no Hispania Baetica provinces centriem Hispāle (Hispalis). Tuvumā atradās otrs liels centrs — Itālika (Italica, mūsdienās Santiponce), kur tika izvietoti atvaļināti romiešu leģionāri.
711. gadā pilsētu no vandaļiem atkaroja mauri un nosauca par Išbīliju (إشبيلية) no kā pilsētas mūsdienu nosaukums.
1248. gadā pilsētu ieņēma Kastīlijas karalis Fernando III, un kopš tā laika tā ir kristiešu rokās.
Vislielāko uzplaukumu pilsēta piedzīvoja XVI un XVII gadsimtā, kad tā kļuva par galveno Spānijas jūras ostu (kaut arī diezgan dziļi iekšzemē, Sevilja ir tikai 7 m virs jūras līmeņa, un līdz Gvadalkiras aizsērēšanai tā bija jūras osta). Caur pilsētu notika sudraba un citu Amerikas bagātību tirdzniecība. Caur Seviljas ostu 1585. gadā eiropieši iepazina šokolādi. Sevilja kļuva par vienu no Spānijas mākslas centriem (skat. Seviljas skola).
Tomēr vēlāk pilsētas nozīme mazinājās, jo to izkonkurēja no angļiem atkarotā Kadisa Atlantijas okeāna krastā, kā arī, bēgot no inkvizīcijas, to pameta 30 000 mauru amatnieku.
Napoleona iebrukuma laikā Sevilja bija viens no galvenajiem spāņu pretošanās centriem.
1992. gadā Seviljā notika EXPO.
Ievērojamākās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Seviljas Alkazars (Reales Alcázares) (1364) — mauru mūrnieku celta Spānijas karaļa pils
- Indiju Galvenais arhīvs (Archivo General de Indias) — Amerikas evaņģelizācijas un iekarošanas dokumentu krātuve
- Seviljas katedrāle (Catedral de Sevilla) (1401—1519) — lielākā viduslaiku gotiskā katedrāle pasaulē. Celta pārbūvējot mošeju.
- Zelta tornis (Torre del Oro) (XIII gs) — mauru celts pilsētas sargtornis
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Seviljā vai tās apkārtnē dzimuši:
- Adriāns (Publius Aelius Traianus Hadrianus) (76—138) — Romas imperators (117—138)
- Visente Aleiksandre (Vicente Aleixandre) (1898—1984) — dzejnieks, 1977. g. Nobela prēmija
- Gustavo Adolfo Bekers (Gustavo Adolfo Bécquer) (1836—1870) — dzejnieks
- Huans Belmonte (Juan Belmonte) (1892—1962) — matadors
- Felipe Gonsaless (Felipe González) (1942) — politiķis, Spānijas premjers (1982—1996)
- Bartolomē de Laskasass (Bartolomé de Las Casas) (1484—1566) — priesteris, indiāņu aizstāvis
- Antonio Mačado (Antonio Machado) (1875—1939) — dzejnieks
- Bartolomē Estebans Muriljo (Bartolomé Esteban Murillo) (1618—1682) — gleznotājs
- Trajāns (Marcus Ulpius Nerva Traianus) (53—117) — Romas imperators (98—117)
- Djego Velaskess (Diego Velázquez) (1599—1660) — gleznotājs
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 2020. gada Spānijas pašvaldību reģistrs.
- ↑ Lielais pasaules atlants. Rīga : Karšu izdevniecība Jāņa sēta. 2008. ISBN 978-9984-07-532-7.
- ↑ Lielā ģeogrāfijas enciklopēdija. Rīga : Jumava. 2009. ISBN 978-9984-38-528-0.
- ↑ 4,0 4,1 Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIX. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 38 450. sleja.
 | Šis ar Spāniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|