Atskaņas no lekcijas un sabiedrību attīstības vadmotīvi.
Pēc sestdienas (02.04.2011) brīvlekcijas par “Zinātnisko fantastiku un praktisko iztēli jaunu produkt attīstībā”, ko vadījām kopā ar Sandri Mūriņu, nonācu pie dažām interesantām praktiskām un teorētiskām atziņām.
Vispirms runājot pašu lekciju, tad jutos gandarīts, ka cilvēki ir gatavi sestdienā veltīt savu laiku Latvijā vēl kaut kam tik plaši neizskanējušam kā zinātniskā fantastika un tās saistība ar jauniem produktiem un iztēli. Lekcija pēc savas formas vairāk gan bija kā radoša nodarbība, kas notika laipnajās Ģertrūdes ielas teātra 2st. telpās.
Iesākām ar nelielu teorētisko ieskatu, kurā Sandris Mūriņš pastāstīja par saviem novērojumiem un pasaules pieredzi kā cilvēki, iespaidojoties no zinātniskās fantastikas, ievieš jaunus produktus dzīvē. Es no savas puses pastāstīju vairāk par iztēli un kolektīvo iztēlojumu veidošanos zinātniskās fantastikas iespaidā. Kāds no klātesošajiem piebilda, ka zinātniskā fantastika ir patiesībā ceļš kā sabiedrība nobriest inovācijām. Tas ir arī veids kā vieglāk uztvert zinātnieku un indženieru abstraktās idejas. Pieskārāmies arī tam kā attīstīt iztēli ar vienkāršu vingrinājumu palīdzību. Pieņemsim – vai varat iztēloties rozi, iztēloties to vienā vai vairākās krāsās, sajust tās smaržu, kustību vējā vai izsekot apziņā līdzi tam kā tā izaug? Ja sanāca jums kaut vai daži elementi no šiem, tad par iztēli jums nav jāuztraucas un ar to viss ir kārtībā.
Tālāk no vingrinājumiem ķērāmies pie prakses. Sandris iepazīstināja ar uzdevumu, kura mērķis būtu noskaidrot kāda Latvija izskatītos 21oo. gadā (lidojums tāls, bet tā mērķis patiesībā, lai atbrīvotu prātu no šaubām un brīvāk ļautu izpausties iztēlei). Sadalījāmies 4 grupās – produkti 2100, dzīvesveids 21oo, Rīga 2100 un dzīvnieki 2100. Talkā varēja ņemt jau esošās zinātniskās fantastikas filmas vai grāmatas, lai izmantotu scenārijus, idejas par iespējamo nākotnes gaitu vai arī modelēt kaut ko pavisam jaunu.
Interesanti, ka ieradušies cilvēki bija diezgan dažādi un katrs ar savu pieredzi un atšķirīgiem uzskatiem. Beigās izkristalizējās būtiska nianse – vienai daļai bija skaidri tehnokrātiska vīzija par nākotni, kurā biomedicīna ļauj cilvēkiem brīvi uzlabot savu ārieni, zināšanas, ir augsti attīstītas dažāda veida tehnoloģijas, iespējas augšupielādēt un lejupielādēt savu apziņu dažādos ķermeņos, bet dzīvnieki ir funkcionāli cilvēka utilitāro mērķu izpildītāji. Lai gan pievēršot uzmanību cilvēka būtībai un personība bija sajūta, ka tā tomēr varētu palikt tāda pati kā tagad. Tikai ar jauniem “gadžetiem”. Beigu beigās šī tehnokrātiskā redzējuma paudēji neteica to tādēļ, ka paši uzskatītu, cilvēkam nevajadzētu arī tiekties pēc iekšējiem ideāliem, bet gan drīzāk tādēļ, ka tas ir patreizējās realitātes novērojums, kurā viss liecina par cilvēces evolūcijas gaitu tieši šādā virzienā.
Pretējās domās bija cilvēki ar otru redzējumu, kuru vīzija par Latviju 21oo bija pavisam citādāka – medicīna vairs nepastāv kā tāda un katrs cilvēks ir pats sev dziednieks, cilvēki ir iemācījušies pārtikt tikai no saules un to dzīvesveids ir pilnīgā saskaņā ar dabu un iekšējā harmonijā. Šāda sašķelta starp divām nometnēm pasaules aina bija manāma abos iztēlojumos, kas atzina, ka varētu pat abi pastāvēt līdzās. Lai nu kā, visi beigās nonāca pie slēdziena, ka primārais tomēr ir iekšējā attīstība un tas, kas mēs esam, bet par tehnoloģijām arī aizmirst nevajadzētu. Tomēr jautājums pastāv – vai un kā patiesībā 2 šādas civilizācijas versijas spētu līdzpastāvēt un vai tās spētu viena otru saprast vai pieņemt?
Īsi pirms pirms ķērāmies pie šīm scenāriju modelācijām, sniedzu nelielu ieskatu ar saviem secinājumiem par sabiedrību, civilizāciju attīstības vadmotīvu pamatlementiem. Man bija sanākuši 4 vadmotīvi:
1.Individualitāte (esība, personība, gars)
2.Sabiedrība (sociālās vērtības, kolketīvi, attiecības)
3.Daba (viss dabiskas un cilvēka neradītais)
4.Tehnoloģijas (zinātne, zināšanas, ekonomika un tehnoloģijas, viss cilvēka konstruētais).
Manā saprašanā šie ir 4 pamata elementi, kuri veido un virza dažādus sabiedrības un kopienu attīstības scenārijus, attīstības fāzes un stāvokļus. Tie nebūt nenozīmē tīrus aspektus un pamatlementus, bet tieši dažādus to sajaukumus. Bet mēs varētu izdalīt kadu par vadošo.
Piemēram senais cilvēks, kurš dzīvoja matriahiātā pamatā atradās dabas ietekmē un visa sabiedrība, sociālā sfēra bija saistīta ar dabu, no kā mēs varētu secināt, ka pamata ievirze šāda tipa civilizācijai ir daba, vienotība ar to un katrā aspektā tā ir pārāka par cilvēku un cilvēks arī netiecas to pārspēt. Pretēja plūsma ir kad cilvēks ar tehnoloģiju palīdzību cenšas gūt pārsvaru un uzvarēt dabu. Monorhija un teokrātija ir labs piemērs kā indivīds spēj dominēt pār sabiedrību, kamēr sabiedrība, kura apspiež indivīda vēlmes un vajadzības ir komunisms (staļinistikajā versijā protams).
Mūsdienās tomēr sāk parādīties pavisam atšķirīgas tedences, kad priekšplānā izvirzās tieši sabiedrība. Aplūkojot lekcijā iztēlotās tendences par garīgo un tehnoloģizēto sabiedrību varēt izdarīt šādus secinājumus:
Garīgais pasaules redzējums atbilstu sabiedrībai, kura ir atguvusi līdzsvaru un tai pašā laikā arī kontroli pār dabu. Atšķirībā no arhaiskās sabiedrības, kurā cilvēks bija pakļauts nepārtrauktiem izaicinājumiem un dzīvības briesmām no mežonīgiem dzīvniekiem, klimata vai bada nāves, šeit priekšplānā izvirzās cilvēku savstarpējās attiecības, iespēja būt atšķirīgiem no pārējās tehnokrātiskās sabiedrības daļas, veidot sociālas inovācijas un atšķirīgus saskarsmes kultūras modeļus. Protams daba šeit nav “uzveikta” kā tāda, bet šī jēdziena mērķis ir raksturot to ar kādiem jautājumiem un izaicinājumiem saskaras pats cilvēks. Šāds sabiedrības modelis atbilst patreiz attīstošajiem eko-ciematiem, kuri sāk veidoties arī pie mums Latvijā.
Bet par tehnoloģisko attīstības modeli mēs nevarētu spriest kā par vienveidīgu. Principiāli ir jānošķir: tehnokrātiskais, kurā tehnoloģijas prevaldē pār cilvēku, kā piemēram smadzenēs iešūtu čipi un neiroimplanti, un sociāli-tehnoloģiskais, kas vairak atbilst mūsdienu interneta kopienām. Šādā scenārijā tehnoloģijas kalpo kā cilvēka sociālās pieredzes paplašinājums un sniedz tiem jaunas attīstības iespējas. Tas atbilst kombinācijai sabiedrība pār tehnoloģijām, kad tās kalpo cilvēkam un nevis cilvēks priekš tām kā filmā Matrikss.
Domājot par to, kādas vēl ir savstarpējās kombinācijas un iespējas civilizācijas attīstībai atcerējos, kādu interesantu lietu, ka līdzīgs modelis bija kaut kur redzēts. Atmiņā attausa gan slavētā, gan kritizētā post-modernista un “post-metafiziķa” Kena Vilbera (Ken Wilber) Visaptverošā teorijā, kurā tas visu (visur kas ir) ir apkopojis četros kvadrantos, kas likās ļoti līdzīgi un sniedza mazliet jaunu nojēgumu arī manām pārdomām. “Visaptverošā teorija” (Theory of Everything (2000)) tagad ir pieejama arī latviešu valodā Latvijā. Nedz īpaši izceļot, nedz arī kritizējot šo modeli, saskatu to, kā praktiski ļoti noderīgu arī dažādu nākotnes scenāriju izpētē, izvērtēšanā un attīstībā. Vilbers bija izvērsis 4 kvandrantus, kas kopīgi veidi holonu jeb veselumu:
- Augšējais kreisais “Es” kvandrants veido, subjektīvo jeb individuālo.
- Apakšējais kreisais “Mēs” kvadrants veido inter-subjektīvo jeb sociālo jeb kulturālo apsektu.
- Augšējais labais “Tas” kvadrants veido objektīvo, jeb dabu.
- Bet labais apakšējais “Tie” kvandrants apzīmē inter-objektīvo, jeb tehnoloģijas un konstruētās zināšanas.
Visi četri kvandanti ir vienmēr līdzpastāvoši, bet indivīdiem un sabiedrībām ir gan māksla, gan zinātne tos praksmīgi integrēt un apzināti virzīt savu evolūciju. Turklāt neispējami liekas, ka kāds no 4 kvadrantiem patreizējā situācijā būtu izslēdzams. Šis domāšanas modelis, kurā mēs ņemam vērā savu individuālo un subjektīvo skatījumu, dzīvojam harmoniskā sabiedrība un esam saskaņā ar dabu un spējam arī radīt saskanīgu ar iepriekšējiem trīs ceturto kvadrantu, būtu pamats tālākiem pētījumiem par attīstību Latvijai un visai mūsu civilizācijai.
Īpaši interesanta Latvija šai problemātikā ir tieši no tāda viedokļa, ka vēsturiski, kulturāli un teritoriāli Latvijā ir iespējami dažādi modeļi un harmoniska to līdzpastāvēšana, kas nebūtu iespējams valstīs, kurās to pārapdzīvotība vai plānojums ievirza jau noteiktos attīstības scenārijos. Ņemot vērā patreizējās tendences pasaulē, valstis un sabiedrības varētu noslāņoties ne tikai pēc to ekonomiskajiem stāvokļiem, rasēm vai reliģijām, bet tieši pēc to dzīves ziņām un filozofiskajiem pasaules redzējumiem. Latvijai tai pat laikā ir liels potenciāls realizēt dažādus attīstības modeļus, kuri spēcinātu to kā valsti un sabiedrību iekšēji, sociāl-kulturāli, ekoloģiski un tehno-ekonomiski. Tas patiesībā ir vēl viens plus un arguments kapēc Latvijā un Latvijai būt.
Radošā inovāciju darbnīca
Radošā inovāciju darbnīca
Kas tas ir?
Radošā inovāciju darbnīca ir aktivitāte, kurā ir iespējams strādāt ar savām idejām un inovācijām radošā veidā. Tas ir līdzeklis kā inovatīvi pieet savu ideju un biznesa attīstībai ar padziļinātu pasaules skatījumu. Lai būtu īsteni inovatīviem, mums ir jākļūst inovatīviem visās izpausmēs vai tas būtu veids kā mēs attīstam savas idejas, organizējam biznesu, vai veicam tirgus analīzi u.c.
Kas tur būs?
Radošajā inovāciju darbīcā Jūs apgūsit, kā:
- Izmantot savu apziņas potenciālu ideju attīstībā, izstrādē un realizācijā.
- Praktisku un filozofisku izpratni, par to, kas ir inovācijas un kāda ir to nozīme pasaulē.
- Apzināties savas idejas potenciālu un kopsakarības ar apkārtējo pasauli.
- Padarīt pilvērtīgāku, radošāku savu darba dzīvi un profesionālo izaugsmi un daudz ko citu…
Kā tas notiks?
Pasākums būs iespēja katram individuāli strādāt pie savām idejām. Jūs varēsit savas idejas gan atklātāt citiem, gan arī paturēt neatklātas. Fokuss būs uz darba ar pasaules skatījuma un apziņas paplašināšanu un dažādu noderīgu instrumentu izmantošanu. Šis process būs sintēze star jaunākajām izpratnēm inovāciju filozofijā un modernākajām psihoterpijas metodēm un senām meditācijas tehnikām.
Vada: Inovāciju maģistrs, Austris Eglītis
Vieta: Panākumu Darbnīca. Rīga, Raiņa Bulvārī 21-603 (pagalmā)
Laiks: 26.03.10. no 18.00-20.30.
Saikne: http://www.draugiem.lv/panakumudarbnica
Dalības maksa: Ziedojums
Kas ir foresaits (foresight)?
Kas ir stratēģiskais foresaits?
Iespējams, ka Jūs esat dzirdējuši, ka karaliskajos galmos kādreiz ir bijuši savi astrologi, kas nodarbojās ar nākotnes paredzēšanu karaļnamam un valstij? Vai Jums šķiet, ka šī tradīcija šodien ir zudusi? Nē, tā nav izzudusi, bet gan transformējusies.
Mūsdienās, atšķirībā no Viduslaikiem, nākotne tiek nevis pareģota kā neizbēgama nolemtība, bet gan tiek izzinātas tās tendences (trends) un apzinātas iespējas tās veidošanai (future shaping). Šī joma un metožu klāsts tiek dēvēts par foresaitu, jeb latviski par perspektivēšanu vai nākotnēšanu. Plašākā zinātniskā kontekstā to dēvē par nākotnes pētniecību vai studijām, kamēr uzņēmējdarbībā un valsts pārvaldē kā metode tiek izmantots stratēģiskais foresaits, ar ko nodarbojas foresaita speciālisti, biznesa analītiķi u.c. Stratēģiskais foresaits ir sistēmiska potenciālo nākotnes tendenču izpēte produktam, pakalojumam, nozarei, valstij u.c., vēlamo, iespējamo un alternatīvo scenāriju izvēle, sistēmātiska stratēģisko soļu izpētes process.
Kas to pielieto?
Stratēģiskais foresaits ir pasaulē ļoti izplatīta un veiksmīgi lietota metode. To savā darbā ir izmantojuši tādi biznesa pasaules giganti kā Google, Apple, Nokia, Virgin, Carlsberg, McDonald’s u.c. Tas ir pielietots nozarēs sākot no finanšu konsultācijām, līdz autobūvei, kokrūpniecībai un pat katoliskajām organizācijām. To regulāri izmantot tādas lielvaras kā Ķīna, ASV, Eiropas Savienība un pat Latvijai ir bijuši atsevišķi foresaita pielietojumi. Tomēr foresaita pakalpojums nav tikai “lielo” priekšrocība vai vajadzība. Forsaita pakalpojumus izmanto arī mazie un vidējie uzņēmumi. Patiesībā no “augsta torņa” ir vieglāk redzēt, kas notiekas lejā (tirgū) nekā no apakšas. Tādēļ foresaita piedāvātās zināšanas ir īpaši nozīmīgas stratēģijas veidošanai un lēmumu pieņemšanai arī mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
Ko foresaits dod?
Pirmām kārtām jau skaidra un uz zināšanām baltīta nākotnes vīzija ir ieguvums pats par sevi vai tas būtu uzņēmums, ģimene vai indivīds. Tas dod gan virzību, gan stabilitāti un drošību. Bet foresaits galvenokārt palīdz šādos jautājumos.
- Sistemātiska potenciālo nākotnes tendeču izpēte jūsu produktam, pakalpojumam, nozarei un situācijai tirgū.
- Tālāko attīstības scenāriju izstrāde, vēlamo, alternatīvo un negatīvo scenāriju apzināšana.
- Instrumenti darbam ar realitātes veidošanu un vēlamo scenāriju apgūšanu.
- Datus par tendencēm jūsu un saistītājās jomās.
- Datu bāze ar idejām – ja jūs zināt, ko cilvēki vēlēsies pirkt nākotnē, tad variet šodien attiecīgi reaģēt.
- Pielietojamu informāciju lēmumu pieņemšanā un argumentācijas veidošanā.
- Zināšanas un līdzekļus kā rīkoties situācijās, kuras nosaka jūs izvēlētā scenārija sasniegšanu.
Kā tas notiekas?
Forsaita zināšanas no vienas puses ir pētījums, bet no otras tas ir iekšējs un ārējs darbs ar savas kompānijas nākotnes veidošanu.Ļoti liela nozīme ir pētījuma rezultātu komunikācijai ar klientu. Bet vēl lielāka nozīme ir tieši paša klienta iesaistē, lai tas uzņemtos iniciatīvu un atbildību par savu nākotni. Foresaitā eksistē princips, ka nevis tirgus situācija vai kāds zvaigžņu stāvoklis izšķir kompānijas attīstītu, bet tieši domu, sajūtu, nolūku un rīcības skaidrība un veselums. Mēs kā indivīdi vai kompānijas eksistējam šeit un tagad mirklī, bet šodiena ir tikai iepriekšējo domu, mērķu, plānu un rīcību summa. Tādā veidā notiek pāreja no vienkārši pētījuma un datiem uz reālu savas realitātes veidošanu, kas jau ir daudz integrētāka foresaita forma, kā tikai teorētiskas zināšanas.
Nevieni foresaita dati nav vispārīgi, bet ir paredzēti konkrētam Jautājumam un Jautātājam. Lai gan ārpus tā, ka mēs veidojam savējo realitāti, pastāv arī kopējā reālā realitāte ikvienam. Pastāv arī kādi plašāki globālie attīstības scenāriji (piem. pāreja uz alternatīvās enerģijas izmantošanu vai globālās politikas kursa maiņa) kā tādi, kas tālāk ir sadalīti pa nozarēm (piem. alteratīvās enerģijas tehnoloģijas), daloties pa konkrētām tehnoloģiju vai paternu tendencēm (vēja turbīnas vai saules baterijas). Tiek vērā ņemta arī vidēja līmeņa sistēmas kā piemēram Latvija vai Eiropas tirgus, vai kas cits atbilstoši situācijai. Bet pamata izejas punkts ir pats klients, kompānija, kas tad arī veic to ceļojumu par savu iespēju karti.
Foresaita uzbūve:
Tātad foresaits sastāv no 3 pamata aktivitātēm:
- Tendenču izpēte (trend forecast) – Starpdisciplināra tendenču izpēte, kas ietver sevī gan tehnoloģisko, ekonomisko, politisko, sociālo un ekoloģisko un citu nozīmīgo tendenču (relevant trends) izpēti. Pamata uzsvars ir uz pašu foresaita speciālistu, pētnieku.
- Nākotnes radīšana (future shaping) – Process, kurā intutitīvā veidā tiek apzināts un izpētīts esošais attīstības scenārijs un tiek atklāti vislabvēlīgākie scenāriji individuāli pašam klientam. Metodes tiek izmantotas no psihoterapijas, koučinga u.c. Šajā posmā uzsvars ir uz foresaita speciālista un klienta mijiedarbību.
- Plūsma (Flow) – Pēdējais posms, kurā visa atbildība pāriet uz pašu klientu un viņa nākotnes veidošanu un mērķu sasniegšanu. Pirmajos divos posmos kompānija izvēlējusies savu attīstības scenāriju un ir apzinātas iespējamās tendences, bet tālāk kompānijai tas ceļš ir jāveic pašai. Šajā posmā kompānijas iekšienē notiekas aktīvs mācīšanās darbs un izvēlētā scenārija apgūšana un sasniegšana. Šajā posmā klientam ir jāstrādā ar iekšējām sajūtām – vai notiekas plūsma vajadzīgā virzienā, tās koriģēšana un zīmju ķeršana (clue catching) jeb sinerģiju novērošanu.
Ja jūs velaties foresaita pakalpojumu un kļūt par mūsu klientu, tad droši rakstiet mums, lai saņemtu sev vēlamo palīdzību.
Par Sananda projektu
Mūsu filozofija:
Sananda tulkojumā no sanskrita nozīmē svētlaime vai prieks. Šis prieks ir dzīves pamata esence, kas ved mūs uz pašrealizāciju. Priekpilna pašrealizācija ir radīšana, vai tās būtu inovācijas vai kas cits. Radošā atdzimšanas enerģija ir mūsu dzinulis un spēks ikdienas dzīvē un projektu attīstībā.
Sanandas projekts ir tēmēts pašā ugunīgākajā nozarē šodien uz Zemes – Inovācijās. Mūsu filozofijas stūrakmens ir princips, ka radošumam un inovācijām ir jānāk ar dzīves piepildījumu un prieku. Tehnoloģiskajai attīstībai ir jābūt intstrumentam cilvēka attīstībai, nevis otrādi, ko mēs redzam kā praktiski pielietojamu konceptu un virzību. Mums mūsu filozofija ir pilnīgi praktiska, gluži tāpat kā elpošana.
Sanandas misija:
Sanandas misija ir ieviest tirgū dabai, cilvēkam un arī pašiem sev harmoniskus produktus un risinājumus.
Sanandas vīzija:
Mūsu vīzija ir pilnībā Jauna Pasaule, kuru mēs vēlamies veidot un caur saviem produktiem un pakalpojumiem, cenšoties pietuvināt tai sevi, savus klientus un apkārtējos.
Sanandas stratēģija:
Radoša un uz attīstību vērsta inovāciju izstrāde. Mēs sevi tirgū projekcējam tieši kā radošā elementa pārstāvji, kas ir spējīgi izstrādāt unikālus un iedvesmojošus produktus.
Sanandas darbības nozares:
Sananda pēc savas uzbūves ir “think&do thank”, jeb domātuve un darītuve, vai radītava. Tapēc mūsu fokuss ir uz produktīvu radīšanu kā tādu, bez kādiem ierobežojumiem. Bet pamata darbības nozares ir IKT, Prāta un datora mijiedarbība, alternatīvās enerģijas tehnoloģijas, kā arī biznesa analīzes un tirgus pētniecības pakalpojumu sniegšana.
Sananda Inovācijas 