Finanses

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Finanses (latīņu: financia) ir naudas līdzekļu kopums jeb naudas apgrozījums.[1]

Finanses praktiskajā nozīmē ir jāuztver kā zināšanu kopumu, kas ļauj indivīdiem un uzņēmumiem pārvaldīt par savām finansēm, it īpaši, novērtējot starpību starp ienākumiem un izdevumiem, un ieguldījumu riskus.

Finanšu definīcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Finanses ir mācība par naudas resursu izvietošanu laikā. Ir divas galvenās iezīmes, kas atšķir finanšu lēmumus no citiem resursu izvietošanas lēmumiem, proti, finanšu lēmumu izmaksas un ienākumi ir:

  • izstiepti laikā (ieguldījuma efektivitāti varēs novērtēt tikai pēc ieguldījuma perioda beigām);
  • to atdeves izdevīgums nav precīzi prognozējams, t.i. pat lēmuma pieņēmējs nezina patieso gala rezultātu (ir pārāk sarežģīti prognozēt).

Finanšu sistēma un naudas plūsma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai varētu pielietot finanšu teorijas rīkus un novērot sakarības ir jāpastāv tā sauktajai finanšu sistēmai. Tiek piedāvāta šāda finanšu sistēmu definīcija — finanšu sistēma ir tirgu un citu institūciju kopums, kuros tiek slēgti finanšu darījumi un kuros tiek izvērtēti finanšu aktīvi un pasīvi.[2] Finanšu teorija sastāda sistēmu, kas palīdz mums izvērtēt kā visefektīvāk saimniekot un veikt lēmumus. Finanšu teorijā vienmēr pastāv vismaz divi varianti. Tā analizē kādā veidā un vai vispār kaut ko darīt. Ja lēmums ir pieņemts par labu darīšanai — tiek veikta analīze par to kā realizēt savu lēmumu.

Finanšu sistēmas 6 galvenās funkcijas:

  1. Nodrošināt finanšu resursu plūsmu laikā, starp nozarēm un starp valstīm
  2. Nodrošināt ar iespēju pārvaldīt riskus
  3. Nodrošināt veidu kā pārskaitīt resursus, lai veicinātu tirdzniecību — iespēja maksāt izmantojot preču pavadzīmi, vai ar kredītu palīdzību — to nodrošina finanšu sistēma
  4. Nodrošināt ar mehānismu, kas ļauj apvienot līdzekļus un pārvaldīt īpašumtiesības uzņēmumos — ja ir biznesa projekts, bet nav pietiekami naudas lai realizētu to — finanšu sistēma dod iespēja piesaistīt vēl citu intereses, savienot līdzekļus un realizēt projektu, piemēram, akciju sabiedrību veidā
  5. Nodrošināt tirgus dalībniekus ar informāciju, kas ļauj pieņemt decentralizētus lēmumus dažādās ekonomikas nozares ir viena no svarīgākajām finanšu sistēmas funkcijām — nodrošināšana ar informāciju, jo ja tās nebūs, būs ļoti grūti pieņemt pareizus lēmumus, tādēļ, lai to nodrošinātu, piemēram, uzņēmumi, kas grib piesaistīt līdzekļus no citiem — piemēram akciju sabiedrības — nepārtraukti rīko auditus un pārbaudītie dati kļūst pieejami visiem
  6. Nodrošināt risinājumu, lai tiktu galā ar iniciatīvas problēmu, kad viena darījuma iesaistīta puse ir labāk informēta par otro, vai arī gadījumā, kad viena puse pilnvaro otru slēgt darījumus savā vārdā

Naudas plūsma ir grāmatvedības termins, kas apzīmē skaidrās naudas daudzumus, kurus uzņēmumu saņem un patērē noteiktā laika posmā, dažreiz tas ir saistīts ar specifisku projektu.[3] Naudas plūsmas novērtēšanu ir iespējams izmantot, lai:

  • novērtētu uzņēmuma vai projekta stāvokli vai izpildi
  • noteikt likviditātes problēmas. Būt ienesīgam, nebūt nenozīmē būt likvīdam. Uzņēmums var būt nesekmīgs naudas līdzekļu nepietiekamības dēļ, pat, ja tas ir ienesīgs
  • prognozētu projekta apgrozījumu. Naudas plūsmu parasti izmanto tādu finanšu modeļu izteikšanai kā iekšējās atdeves koeficients (internal rate of return) un pašreizējā neto vērtība (net present value)
  • izpētītu vai novērtētu ekonomisko pieaugumu, kad tiek uzskatīts, ka uzkrātie līdzekļi neprecīzi atspoguļo reālo uzņēmuma vai projekta stāvokli.

Lai nodrošinātu efektīvu uzņēmumu aktīvu pārvaldību un uzlabotu naudas plūsmu, uzņēmumi izstrādā kredītpolitikas procedūras, ko nosaka kredītu pārvaldība.

Finanšu tirgus un tā dalībnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Finanses ir praktiska zinātne. Tās atziņas tiek izmantotas reālā uzņēmējdarbībā. Lai tas viss darbotos ir nepieciešama shēma vai mehānisms, kas saistīs pētāmos objektus.[4] Tiek dota šāda definīcija — finanšu tirgus ir vieta vai mehānisms, ar kura palīdzību tiek noteikta finanšu aktīvu cena.

Finanšu starpnieki ir nepieciešami, jo katram darījumam neizbēgami pastāv tā izmaksas. Otrs būtisks iemesls, kādēļ ir nepieciešami finanšu starpnieki ir tas, ka tirgū pastāv asimetriska informācija — t.i., viena no darījumā iesaistītajām pusēm ir labāk informēta nekā otra.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Tezaurs.lv - Skaidrojošā vārdnīca». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 23. augustā.
  2. Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 — p. 22
  3. Ritter L.S., Silber W.I., Udell G.F., Principles of Money, Banking and Financial Markets. 1996 — p. 24
  4. Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 — p. 20
  5. Bodie Z., Merton R.C., Finance. 1998 — p. 37