1934. gads
Jump to navigation
Jump to search
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1934 MCMXXXIV |
Ab urbe condita | 2687 |
Armēņu kalendārs | 1383 ԹՎ ՌՅՁԳ |
Asīriešu kalendārs | 6684 |
Bahá'í kalendārs | 90—91 |
Bengāliešu kalendārs | 1341 |
Berberu kalendārs | 2884 |
Budistu kalendārs | 2478 |
Burmiešu kalendārs | 1296 |
Bizantiešu kalendārs | 7442—7443 |
Ķīniešu kalendārs | 癸酉年 (Ūdens gailis) 4630 vai 4570 — līdz — 甲戌年 (Koka suns) 4631 vai 4571 |
Koptu kalendārs | 1650—1651 |
Etiopu kalendārs | 1926—1927 |
Ebreju kalendārs | 5694—5695 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1990—1991 |
- Shaka Samvat | 1856—1857 |
- Kali Juga | 5035—5036 |
Holocēna kalendārs | 11934 |
Igbo kalendārs | 934—935 |
Irānas kalendārs | 1312—1313 |
Islāma kalendārs | 1352—1353 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4267 |
1934. (MCMXXXIV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.
Satura rādītājs
Notikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Janvāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 20. janvāris — dibināts Japānas uzņēmums Fuji Photo Film.
- 26. janvāris — Vācija un Polija paraksta 10 gadu neuzbrukšanas līgumu.
Februāris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Marts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. marts — Igaunijā Konstantīns Petss un Johans Laidoners veic valsts apvērsumu. Igaunijā tiek aizliegtas politiskās partijas.
Aprīlis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. aprīlis — Maskavā tika pagarināts PSRS un Latvijas "Savstarpējās Neuzbrukšanas līgums" (līdz 1945. gada 31. decembrim).
Maijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 15. maijs — Latvijas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis veic valsts apvērsumu.
Jūnijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 12. jūnijs — Bulgārijā aizliegtas politiskās partijas.
- 21. jūnijs — Turcijā atcēla Osmaņu impērijas titulus un goda vārdus, ieviesa uzvārdus.
- 30. jūnijs — Garo nažu nakts: Vācijā, Ādolfa Hitlera vadītā nacistu partija izrēķinājās ar konkurentiem.
Jūlijs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Augusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 2. augusts — Ādolfs Hitlers kļūst par Vācijas fīreru.
Septembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Septembris — izveidota Kipras Futbola asociācija.
- 19. septembris — Padomju Savienība pievienojas Nāciju Līgai.
- 28. septembris — Afganistāna pievienojas Nāciju Līgai.
Oktobris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. oktobris — Katalonijas separātistu dumpis.
- 9. oktobris:
- atentātā Marseļā tika nogalināti Dienvidslāvijas karalis Aleksandrs I Karadžordževičs un Francijas ārlietu ministrs Luijs Bartū.
- par Dienvidslāvijas karalistes karali kļuva Pēteris II.
Novembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Decembris[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1. decembris — nošauts Padomju Savienības Politbiroja biedrs Sergejs Kirovs.
- 5. decembris — Turcijā sievietēm piešķir balsstiesības un tiesības tikt ievēlētām vispārējās parlamenta vēlēšanās.
Nezināms datums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- izveidota Jaunzēlandes Rezervju banka.
Dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. janvāris — Rudolfs Šusters (Rudolf Schuster), Slovākijas prezidents
- 7. janvāris — Čārlijs Dženkinss (Charles Jenkins), ASV skrējējs
- 10. janvāris — Leonīds Kravčuks (Леонід Макарович Кравчук), Ukrainas politiķis
- 12. februāris — Bils Rasels (William Felton "Bill" Russell), ASV basketbolists
- 15. februāris — Niklauss Virts (Niklaus Emil Wirth), Šveices datorzinātnieks
- 9. marts — Jurijs Gagarins (Юрий Алексеевич Гагарин), PSRS kosmonauts (miris 1968. gadā)
- 14. marts — Jūdžins Sernans (Eugene Cernan), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā)
- 4. aprīlis — Džeina Gudola (Jane Goodall), Lielbritānijas zooloģe
- 2. aprīlis — Pols Koens (Paul Cohen), ASV matemātiķis (miris 2007. gadā)
- 5. aprīlis — Romāns Hercogs (Roman Herzog), Vācijas prezidents (miris 2017. gadā)
- 29. aprīlis:
- Oļģerts Pavlovskis, latviešu politiķis un sabiedrisks darbinieks
- Valdis Pavlovskis, latviešu politiķis un sabiedrisks darbinieks
- 29. maijs — Gunārs Balodis, latviešu gleznotājs un filmu mākslinieks
- 30. maijs — Aleksejs Ļeonovs (Алексей Архипович Леонов), PSRS kosmonauts (miris 2019. gadā)
- 6. jūnijs — Alberts II (Albert II), Beļģijas karalis
- 2. augusts — Valērijs Bikovskis (Валерий Фёдорович Быковский), PSRS kosmonauts (miris 2019. gadā)
- 16. augusts — Diāna Vinna Džonsa (Diana Wynne Jones), britu fantastikas rakstniece (mirusi 2011. gadā)
- 25. augusts — Zilda Arnsa (Zilda Arns), brazīliešu pediatre un humānās palīdzības darbiniece (mirusi 2010. gadā)
- 4. septembris — Eduards Hiļs (Эдуард Анатольевич Хиль), krievu dziedātājs (miris 2014. gadā)
- 28. septembris — Brižita Bardo (Brigitte Bardot), franču aktrise un dziedātāja
- 9. novembris — Karls Sagans (Carl Sagan), ASV astronoms (miris 1996. gadā)
- 12. novembris — Čārlzs Mensons (Charles Manson), ASV noziedznieks (miris 2017. gadā)
- 3. decembris — Viktors Gorbatko (Виктор Васильевич Горбатко), PSRS kosmonauts (miris 2017. gadā)
- 6. decembris — Teodors Eniņš, latviešu ārsts un politiķis (miris 2008. gadā)
- 15. decembris — Staņislavs Šuškevičs (Станісла́ў Станісла́вавіч Шушке́віч), baltkrievu politiķis
Miruši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 8. janvāris — Andrejs Belijs (Андрей Белый), krievu rakstnieks (dzimis 1880.)
- 15. janvāris — Hermanis Bārs (Hermann Bahr), Austrijas rakstnieks (dzimis 1863.)
- 29. janvāris — Fricis Hābers (Fritz Haber ), vācu ķīmiķis (dzimis 1868.)
- 14. februāris — Aleksandrs Kalējs, latviešu ģenerālis (dzimis 1876.)
- 23. februāris — Edvards Elgars (Edward Elgar), angļu komponists (dzimis 1857.)
- 23. aprīlis — Kaštens Borkgrevinks (Carsten Egeberg Borchgrevink), norvēģu polārpētnieks (dzimis 1864.)
- 11. jūnijs — Ļevs Vigotskis (Лев Семёнович Выго́тский), krievu psihologs (dzimis 1896.)
- 30. jūnijs — Kurts fon Šleihers (Kurt von Schleicher), vācu virsnieks un politiķis (dzimis 1882.)
- 1. jūlijs — Ernsts Rēms (Ernst Julius Röhm), vācu virsnieks, NSDAP līderis (dzimis 1887.)
- 4. jūlijs — Marija Kirī, franču fiziķe un ķīmiķe (dzimusi 1867.)
- 6. jūlijs — Nestors Mahno (Нестор Іванович Махно), ukraiņu anarhists (dzimis 1888.)
- 25. jūlijs — Engelberts Dollfuss (Engelbert Dollfuß), Austrijas kanclers (dzimis 1892.)
- 2. augusts — Pauls fon Hindenburgs (Paul von Hindenburg), Vācijas politiķis, feldmaršals (dzimis 1847.)
- 9. oktobris —
- Aleksandrs I Karadžordževičs (Александар I Карађорђевић), Dienvidslāvijas karalis (dzimis 1888.)
- Luijs Bartū (Louis Barthou), Francijas politiķis (dzimis 1862.)
- 12. oktobris — Jānis Pommers, Latvijas pareizticīgās baznīcas arhibīskaps (dzimis 1876.)
- 15. oktobris — Raimons Puankarē (Raymond Poincaré), franču politiķis (dzimis 1860.)
- 1. decembris — Sergejs Kirovs (Сергей Миронович Киров), Krievijas revolucionārs, politiķis (dzimis 1886.)